Pastāvīgā iestāde
Angliski: fixed establishment
Pastāvīgā iestāde ir jebkura vieta, kas nav uzņēmuma saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet kurai ir pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra darbaspēka un tehnisko resursu ziņā, lai sniegtu pakalpojumus vai saņemtu un izmantotu pakalpojumus savām vajadzībām. PVN likumā šis jēdziens palīdz noteikt, kurā valstī pakalpojums sniegts.
Ja pakalpojumu sniedz uzņēmuma pastāvīgajai iestādei, kas atrodas citā valstī nekā tā mītnes vieta, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pastāvīgās iestādes atrašanās vieta (PVN likuma 19. pants). Tāpēc ārvalstu uzņēmuma birojs ar darbiniekiem Rīgā var nozīmēt, ka tam sniegtie pakalpojumi ir aplikami ar Latvijas PVN.
Ienākuma nodokļos, piemēram, UIN, lieto citu jēdzienu: pastāvīgā pārstāvniecība, kas noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14. pantā. Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju.
Abi jēdzieni ir līdzīgi, bet ne vienādi, tāpēc pastāvīgā iestāde PVN nolūkos ne vienmēr nozīmē pastāvīgo pārstāvniecību ienākuma nodokļu vajadzībām, un otrādi.
Piemērs
Somijas IT uzņēmums atver Rīgā biroju ar 10 darbiniekiem, kas apkalpo Baltijas klientus. Kad Latvijas grāmatvedības birojs sniedz pakalpojumus šim Rīgas birojam, sniegšanas vieta ir Latvija, jo pakalpojums sniegts pastāvīgajai iestādei, tāpēc rēķinā piemēro 21% PVN, nevis apgriezto maksāšanu.
Juridiskais pamats
- PVN likums, 1. panta 15. punkts likumi.lv
- PVN likums, 19. pants likumi.lv
- Likums “Par nodokļiem un nodevām”, 14. pants likumi.lv
Skaidrojums ir informatīvs un neaizstāj nodokļu vai juridisku konsultāciju. Noteicošais ir likuma teksts spēkā esošajā redakcijā.