EN 16931
Angliski: EN 16931 (European standard on electronic invoicing)
EN 16931 ir Eiropas elektronisko rēķinu standarts. Tā 1. daļa, EN 16931-1:2017, nosaka e-rēķina pamatelementu semantisko datu modeli, bet CEN/TS 16931-2:2017 uzskaita divas sintakses, kurās šos datus drīkst pierakstīt: UBL un UN/CEFACT CII.
Standarts tapa pēc Direktīvas 2014/55/ES par elektronisko rēķinu izrakstīšanu publiskajā iepirkumā. Tās 7. pants prasa, lai publiskā sektora pasūtītāji pieņem un apstrādā e-rēķinus, kas atbilst šim standartam un kādai no uzskaitītajām sintaksēm. Standarta atsauci publicēja Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2017/1870, kas noteica 2019. gada 18. aprīli kā galīgo datumu šī pienākuma ieviešanai; reģionālajām un vietējām iestādēm dalībvalstis to drīkstēja atlikt.
Latvijā standarts ir iestrādāts pašā e-rēķina definīcijā: Grāmatvedības likuma 1. panta 9. punkts strukturētu elektronisko rēķinu definē kā rēķinu, kas atbilst LVS EN 16931-1:2017. Katram datu elementam standartā ir apzīme, piemēram, BT-84 ir maksājuma konta identifikators.
Piemērs
Pircēja sistēma no SIA "Ozols" e-rēķina par 3025 euro nolasa rēķina numuru, PVN sadalījumu un kontu tieši tāpēc, ka katrs lauks nozīmē to pašu, ko standartā, neatkarīgi no tā, kura programma rēķinu izveidoja.
Juridiskais pamats
- Grāmatvedības likums, 1. panta 9. punkts likumi.lv
- Direktīva 2014/55/ES eur-lex.europa.eu
- Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1870 eur-lex.europa.eu
Skaidrojums ir informatīvs un neaizstāj nodokļu vai juridisku konsultāciju. Noteicošais ir likuma teksts spēkā esošajā redakcijā.