Apgrieztā PVN maksāšana

Apgrieztā PVN maksāšana ir kārtība, kurā PVN par darījumu aprēķina un budžetā iemaksā preču vai pakalpojuma saņēmējs, nevis pārdevējs. Pārdevējs izraksta rēķinu bez PVN ar norādi “nodokļa apgrieztā maksāšana”, un saņēmējs to pašu summu savā deklarācijā parasti atskaita kā priekšnodokli.

Iekšzemē apgriezto maksāšanu piemēro, ja gan pārdevējs, gan pircējs ir reģistrēti PVN maksātāji un darījums ir par kokmateriāliem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem, metāllūžņiem, mobilajiem telefoniem, planšetdatoriem, klēpjdatoriem, integrālās shēmas ierīcēm un spēļu konsolēm, graudaugiem un tehniskajām kultūrām, dārgmetāliem vai melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem (PVN likuma 141.–143.4 pants).

Pircējs šādos darījumos maksā bezskaidrā naudā. Tas aprēķina PVN pēc attiecīgās likmes un, ja pirkums izmantots ar PVN apliekamiem darījumiem, to pašu summu atskaita kā priekšnodokli. Tāpēc budžetā nauda parasti nekustas, bet darījums ir redzams abu pušu deklarācijās.

Apgrieztā maksāšana nav 0% likme, lai gan rēķinā PVN summas nav. Tas pats mehānisms darbojas arī pārrobežu darījumos, piemēram, pērkot pakalpojumus no citas ES valsts uzņēmuma, un sarunvalodā to bieži sauc par reverso maksāšanu.