Reversā maksāšana
Angliski: reverse charge (domestic and cross-border)
Reversā maksāšana jeb reversais PVN ir sarunvalodas nosaukums tam pašam mehānismam, ko PVN likums sauc par nodokļa apgriezto maksāšanu: PVN aprēķina un maksā pircējs, nevis pārdevējs. Praksē jāšķir divi gadījumi: iekšzemes apgrieztā maksāšana starp Latvijas PVN maksātājiem un pārrobežu apgrieztā maksāšana darījumos ar citām valstīm.
Iekšzemes apgrieztā maksāšana attiecas tikai uz likumā uzskaitītām nozarēm, piemēram, būvniecību, kokmateriāliem, metāllūžņiem un elektroniku, un tikai tad, ja abas puses ir reģistrētas PVN maksātāju reģistrā Latvijā (PVN likuma 141.–143.4 pants).
Pārrobežu apgrieztā maksāšana attiecas uz jebkuru nozari. Ja Latvijas uzņēmums saņem pakalpojumu no citas ES valsts uzņēmuma, PVN Latvijā aprēķina saņēmējs (88. pants), un tāpat tas notiek, iegādājoties preces no citas ES valsts PVN maksātāja (86. pants). Pretējā virzienā Latvijas pakalpojumu sniedzējs izraksta rēķinu bez Latvijas PVN, un nodokli savā valstī aprēķina ārvalstu klients.
Abos gadījumos rēķinā jābūt norādei par apgriezto maksāšanu. Atšķiras deklarēšana: pakalpojumi un preču piegādes citu ES valstu PVN maksātājiem jānorāda arī PVN 2 pārskatā, bet iekšzemes apgrieztās maksāšanas rēķini neatkarīgi no summas jāatšifrē PVN 1 pārskatā.
Piemērs
SIA “Ozols” pērk mājaslapas izstrādi no Igaunijas uzņēmuma par 3000 euro un Latvijā pati aprēķina 630 euro PVN: tas ir pārrobežu gadījums. Tajā pašā mēnesī tā saņem rēķinu no Latvijas būvfirmas par 10 000 euro ar norādi “nodokļa apgrieztā maksāšana” un aprēķina 2100 euro PVN: tas ir iekšzemes gadījums. Abas summas tā atskaita kā priekšnodokli.
Juridiskais pamats
- PVN likums, 88. pants likumi.lv
- PVN likums, 86. pants likumi.lv
- MK noteikumi Nr. 40, 23. un 31. punkts likumi.lv
Skaidrojums ir informatīvs un neaizstāj nodokļu vai juridisku konsultāciju. Noteicošais ir likuma teksts spēkā esošajā redakcijā.